Ekskursija uz „Padomju slepeno bunkuru” un Zinātnes centru „Z(in)oo”.

Pirmā vieta uz kuru devāmies – „Padomju slepenais bunkurs.” Šis bunkurs atrodas Līgatnē. Siltajā 9. jūnija dienā mēs gides pavadībā ieinteresēti devāmies lejā uz bunkuru, kurš atrodas 9 metrus zem zemes. Tajā bija iekārtots patvērums Latvijas komunistu varas elitei kodolkara gadījumā.

Nokāpām pa trepēm un tikām līdz bunkura kartei, kura bija aizsegta aiz aizkariem. Gide pēc šīs kartes mūs vadīja cauri bunkuram.

Tad nonācām interesantā telpā, kurā bija gāzmaskas. Apskatījām un uzmērījām tās.Šajā telpā bija arī audio atskaņotājs, pie kura mūzikas ritmos mēs gājām apkārt galdam. Bija jautri.

Iegājām ēdnīcā, kurā bija tipiska padomju laiku ēdienkarte.

Bijām arī telpā, kurā bija Ļeņina portrets un liela karte pie sienas. Pie Ļeņina statujas pēc tam fotografējāmies. 

Bijām vēl arī citās telpās. 

Pēc bunkura mēs devāmies uz „Z(in)oo” centru, kurš atrodas Cēsīs. Tas ir zinātkāres centrs , tā mērķis ir atraisīt cilvēkā dabisko zinātkāri par sevi, apkārtējo pasauli un tehnoloģijām.

Tur bija dažādi eksponāti. Kāpnes pa kurām uzkāpjot līdz vidum ir jānotur vienmērīgs līdzsvars, lai tās strauji nepiezemētos.

Vēl tur atradās tādas kā klavieres, kuras bija apaļas formas. Spiežot uz tās taustiņiem varēja noteikt kāds ir taustiņa reģistrs. Augsta vai zema skaņa.

 Varēja spēlēt dažādas spēles iesaistot darbībā kājas un rokas.

Varēja zīmēt smiltīs. Celt tiltu. Mainīt gaismu dažādās krāsās un pat spīdināt lāzeri dažādos veidos. Magnētiskā bumba pie kuras varēja skarties. Ritenis ar kuru varēja ātri mīties un apskatīt cik kolorijas braucot ar riteni par konkrētu produktu pazūd.

Kā arī bija dzelzs labirints, kuru bija grūti iziet. Vairākums no mums mēģināja to iziet , jo skolotāja solīja tam ,kurš izies šo labirintu, tam ieliks labu atzīmi matemātikā. 

Tad mēs vēl izgājām ārā tur bija liels galds un divi lieli krēsli pie tā. Tur daži kursbiedri uzņēma foto. 

Pelnīja atīzmes tālāk tie, kuri nebija vēl veikuši kādu grūtu uzdevumu. Tiem bija jānoiet līdzsvara trase. To pāriet labi vairumam sanāca.

Noslēgumā Arturs – mūsu kursa lielākais ekstrēmists samaksāja noteiktu summu tur un vēlējās ap lielām šūpolēm apmest tā saucamo „Saulīti” Viņam piestiprināja rokas un kājas tā , lai lidojot viņš neizkristu. Viņu stipri iešūpoja un viņš centās apmest saulīti. Viņam tas izdevās.

Diena bija jautra, piedzīvojumiem pilna un šāda veida ekskursiju mēs noteikti atkārtosim!